ECOR

Eiropas Atjaunojošās kopienas – cietumos un kā alternatīvas ieslodzījumam

Starptautiskās politikas līmenī pastāv bažas par ilgtermiņa ietekmi, kādu rada pieaugošais cietumos ieslodzīto skaits, kā arī būtiski jautājumi par to, vai “cietumi darbojas”. Lai gan ieslodzījums cietumā ir nepieciešams attiecībā uz bīstamiem noziedzniekiem, kas rada risku sabiedrībai, sistemātiska visu pārkāpēju ieslodzīšana un turēšana cietumā nav produktīva un ekonomiski efektīva. Ievērojamas ir ieslodzījuma finansiālās izmaksas, bet sociālās izmaksas – zaudētā darba tirgus produktivitāte, zaudējumi ģimenēm un ģimenes attiecību iziršana, kā arī sociālās kohēzijas izjaukšana, ir neizmērojamas. Tas viss bieži kalpo tikai kriminālās situācijas nostiprināšanai, kā rezultātā paaugstinās atkārtoto noziegumu un recidīvisma līmenis, tādējādi atkal palielinot ieslodzījuma cietumā sociālās izmaksas. Pierādījumi skaidri parāda, ka alternatīvas tradicionālajam ieslodzījumam ir efektīvāki risinājumi par standarta ieslodzīšanu cietumā, lai samazinātu recidīvismu, un ka atbalsta programmu turpināšana laikposmā pēc atbrīvošanas no cietuma palīdz samazināt recidīvisma līmeni. Taču šādu programmu pieejamība ir ļoti zema; lēmumu pieņēmējiem trūkst zināšanu par alternatīvu pieeju paraugprakses piemēriem, kā arī nav noteikti Eiropas standarti vai atskaites punkti, atbilstoši kuriem īstenot un uzraudzīt šādas programmas. Bez šādiem standartiem alternatīvas tradicionālajam ieslodzījumam cietumā arī turpmāk tiks noraidītas par labu “pārbaudītām” pieejām, tādējādi radot pilnībā nevajadzīgu slogu budžeta izdevumiem un sociālajai labklājībai.

Projekts Eiropas Atjaunojošās kopienas – cietumos un kā alternatīvas ieslodzījumam (ECOR) nodarbojas ar paraugprakses apmaiņu un attīstīšanu saistībā ar ieslodzījuma apstākļu uzlabošanu cietumos un alternatīvu tradicionālajam ieslodzījumam cietumos popularizēšanu, kā arī pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma integrācijas programmu attīstīšanu. Projektā vairākās Eiropas valstīs tika veikta metodoloģijas adaptācija, kas sekmīgi izmantota Latīņamerikā, kur atjaunošanas kopienas palīdz programmas dalībniekiem mācieties uzņemties atbildību gan par sevi, gan savu kopienu, gan par savu pagātni un nākotni. Metodoloģija, kas pazīstama ar nosaukumu “Asociācija notiesāto aizsardzībai un palīdzībai” (APAC), motivē dalībniekus apzināties cietušo situāciju, vienlaicīgi aicinot viņus mācīties un iegūt profesiju, kā arī veicinot sporta nodarbes kā veidu, lai celtu pašnovērtējumu, veicinot leģitīmu pašapliecināšanos un attīstot “komandas garu”. Programmas darbinieki un brīvprātīgie demonstrē pozitīvu grupas kultūru un ar savu piemēru rāda, kā praksē realizēt pozitīvas, sociālas un sabiedrības vērtības, tādējādi mazinot negatīvās ieslodzījuma subkultūras ietekmi. Šīs normas un vērtības, kur iespējams, var ieviest ikdienā, piedaloties pozitīvās sabiedrības aktivitātēs sadarbībā ar kopienas grupām, jauniešu grupām, sporta klubiem, NVO un vietējo ekonomiku.

Projektā ECOR tika pētītas pašreizējās iespējas īstenot alternatīvas tradicionālajam ieslodzījumam cietumā Eiropā, izmantojot šī pētījuma rezultātus, lai izveidotu jaunus APAC objektus gan cietumu nodaļās, gan pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma centros, kas katrs var vienlaicīgi nodrošināt atbalstu līdz 20 programmas dalībniekiem. Pārdomātā novērtēšana un īstenošanas procesa dokumentēšana deva iespēju izveidot paraugprakses standartus. Pamatojoties uz rezultātiem, projekta ietvaros ir publicēta visaptveroša rokasgrāmata un apmācību vadlīnijas APAC īstenošanai Eiropas kontekstā, un šie materiāli kopā ar video dokumentālo filmu tika demonstrēti Eiropas noslēguma konferencē, kā arī izplatīti projekta partneru valstīs.
 Demonstrējot programmas piemērošanas iespējas un efektivitāti Eiropā, ECOR projekts cenšas ilgtermiņā popularizēt šo metodoloģiju kā uzticamu un dzīvotspējīgu risinājumu cietumu pārapdzīvotības, izolācijas un sociālās izstumšanas, atkārtotu noziegumu un recidīvisma problēmām.